Tiek paziņots par 2024. gada Boida Liona stipendiātu

Katru gadu Boida Lionas jūras bruņurupuču fonds rīko stipendiju jūras bioloģijas studentam, kura pētniecība ir vērsta uz jūras bruņurupučiem. Šī gada uzvarētājs ir Džeimss Restrepo.

Lasiet viņa pētījuma kopsavilkumu zemāk:

fons

Jūras bruņurupuči visā to dzīves ciklā apdzīvo dažādas ekosistēmas; tie parasti uzturas noteiktās barības meklējumos un reizi pusgadā migrē uz ligzdošanas pludmalēm, tiklīdz tie kļūst reproduktīvi aktīvi (Shimada et al. 2020). Jūras bruņurupuču izmantoto dažādo biotopu identificēšana un to savstarpējā savienojamība ir ļoti svarīga, lai par prioritāti noteiktu teritoriju aizsardzību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tie pilda savu ekoloģisko lomu (Troëng et al. 2005, Coffee et al. 2020). Tāli migrējošo sugu, piemēram, jūras bruņurupuču, attīstība ir atkarīga no galvenās vides. Tādējādi saglabāšanas stratēģijas, lai aizsargātu šīs sugas, būs tikai tik veiksmīgas, cik sekmīga ir vājākā saikne migrācijas ceļā. Satelīta telemetrija ir veicinājusi izpratni par jūras bruņurupuču telpisko ekoloģiju un migrācijas uzvedību un sniegusi ieskatu to bioloģijā, biotopu izmantošanā un saglabāšanā (Wallace et al. 2010). Agrāk ligzdojošo bruņurupuču izsekošana ir apgaismojusi migrācijas koridorus un palīdzējusi atrast barības meklēšanas vietas (Vander Zanden et al. 2015). Neskatoties uz to, ka satelīttelemetrija ir ļoti vērtīga, pētot sugu kustību, viens no galvenajiem trūkumiem ir augstās raidītāju izmaksas, kas bieži noved pie ierobežota izlases lieluma. Lai kompensētu šo izaicinājumu, dabā sastopamo kopīgo elementu stabilā izotopu analīze (SIA) ir bijusi noderīgs instruments, lai identificētu apgabalus, ko savieno dzīvnieku pārvietošanās jūras vidē. Migrācijas kustības var izsekot, pamatojoties uz primāro ražotāju izotopu vērtību telpiskajiem gradientiem (Vander Zanden et al. 2015). Izotopu izplatību organiskajās un neorganiskajās vielās var paredzēt, aprakstot vides apstākļus telpiskā un laika mērogā, veidojot izotopu ainavas vai izoainavas. Šos bioķīmiskos marķierus inducē vide, izmantojot trofisko pārnesi, tāpēc visi dzīvnieki noteiktā vietā tiek marķēti bez nepieciešamības notvert un marķēt (McMahon et al. 2013). Šīs īpašības padara SIA metodes efektīvākas un rentablākas, ļaujot piekļūt lielākam izlases lielumam un palielināt pētāmās populācijas reprezentativitāti. Tādējādi SIA veikšana, ņemot paraugus no ligzdojošiem bruņurupučiem, var nodrošināt iespēju novērtēt resursu izmantošanu barības meklējumos pirms vairošanās perioda (Witteveen 2009). Turklāt, lai noteiktu telpisko savienojamību bioģeoķīmiskajās un ekoloģiskajās sistēmās, var izmantot izoscape prognožu salīdzinājumu, pamatojoties uz SIA no paraugiem, kas savākti visā pētījuma apgabalā, ar novērojumu datiem, kas iegūti no iepriekšējiem marķējuma uztveršanas un satelītu telemetrijas pētījumiem. Tāpēc šī pieeja ir labi piemērota tādu sugu izpētei, kuras var būt nepieejamas pētniekiem nozīmīgu dzīves periodu (McMahon et al. 2013). Tortugero nacionālais parks (TNP), kas atrodas Kostarikas Karību jūras ziemeļu krastā, ir lielākā zaļo jūras bruņurupuču ligzdojošā pludmale Karību jūrā (Seminoff et al. 2015. gads; Restrepo et al. 2023). Tagu atgriešanās dati no starptautiskām atkārtotām nozvejām ir identificējuši šīs populācijas izplatības modeļus pēc ligzdošanas visā Kostarikā un 19 citās reģiona valstīs (Troëng et al. 2005). Vēsturiski izpētes aktivitātes Tortuguero ir koncentrējušās pludmales ziemeļu 8 km garumā (Carr et al. 1978). Laikā no 2000. līdz 2002. gadam desmit ar satelītu iezīmēti bruņurupuči, kas tika atbrīvoti no šīs pludmales daļas, devās uz ziemeļiem uz neritiskām barības meklēšanas vietām pie Nikaragvas, Hondurasas un Belizas (Troëng et al. 2005). Lai gan informācija par lāpstiņas atgriešanos sniedza skaidrus pierādījumus tam, ka mātītes uzsāk garākas migrācijas trajektorijas, daži maršruti vēl nav novēroti ar satelītu iezīmētu bruņurupuču kustībā (Troëng et al. 2005). Iepriekšējo pētījumu astoņu kilometru ģeogrāfiskais fokuss, iespējams, ir novirzījis novēroto migrācijas trajektoriju relatīvo īpatsvaru, liekot pārsvaru ziemeļu migrācijas ceļu un barības meklējumu zonu nozīmi. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt Tortuguero zaļo bruņurupuču populācijas migrācijas savienojamību, novērtējot oglekļa (δ 13C) un slāpekļa (δ 15N) izotopu vērtības iespējamām barības meklēšanas biotopiem visā Karību jūrā.

Paredzamie rezultāti

Pateicoties mūsu paraugu ņemšanas centieniem, mēs jau esam savākuši vairāk nekā 800 audu paraugus no zaļajiem bruņurupučiem. Lielākā daļa no tiem ir no Tortuguero, un paraugu vākšana barības meklējumos ir jāpabeidz visu gadu. Pamatojoties uz SIA no visā reģionā savāktajiem paraugiem, mēs izveidosim izo ainavas modeli zaļajiem bruņurupučiem Karību jūras reģionā, parādot atšķirīgus apgabalus δ13C un δ15N vērtībām jūraszāles biotopos (McMahon et al. 2013; Vander Zanden et al. 2015). . Pēc tam šis modelis tiktu izmantots, lai novērtētu atbilstošās zaļo bruņurupuču kalšanas zonas, kas ligzdo Tortuguero, pamatojoties uz viņu individuālo SIA.