Okeāna dzīve var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas: jauns pētījums

Dzīvi dzīvnieki uzglabā oglekli. Ja jūs paņemat zivi no jūras un ēdat to, oglekļa krājumi šajā zivī pazūd no okeāna. Okeāna zils ogleklis attiecas uz dabiskajiem veidiem, kā jūras mugurkaulnieki (ne tikai zivis) var palīdzēt notvert un piesaistīt oglekli, potenciāli mazinot klimata pārmaiņu ietekmi.

Okeānā ogleklis plūst caur barības tīklu. Vispirms to fotosintēzes ceļā fiksē fitoplanktons uz virsmas. Patērējot, ogleklis pēc tam tiek pārnests un uzglabāts augiem ēdošo jūras dzīvnieku, piemēram, krilu, ķermeņos. Plēsonības rezultātā ogleklis uzkrājas lielākos jūras mugurkaulniekos, piemēram, sardīnēs, haizivīs un vaļos.

Vaļi savā ķermenī uzkrāj oglekli savas ilgās dzīves laikā, daži no tiem sniedzas līdz 200 gadiem. Kad viņi nomirst, tie nogrimst okeāna dzelmē, paņemot līdzi oglekli. Pētījumi rāda, ka katrs lielais valis vidēji piesaista aptuveni 33 tonnas oglekļa dioksīda. Koks tajā pašā periodā veicina tikai līdz 3 procentiem no vaļa oglekļa absorbcijas.

Citi jūras mugurkaulnieki īsāku laiku uzglabā mazāku oglekļa daudzumu. To kopējā uzglabāšanas jauda ir pazīstama kā "biomasas ogleklis". Okeāna zilā oglekļa krājumu aizsardzība un uzlabošana jūras dzīvniekos var radīt ieguvumus saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā.

Nesen Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tika veikts pētniecisks izmēģinājuma pētījums, lai palīdzētu izprast potenciālo okeāna zilo oglekli, risinot globālās klimata pārmaiņu problēmas un atbalstot ilgtspējīgu zivsaimniecības un jūras politiku.

AAE pilotprojektu pasūtīja Abū Dabī globālā vides datu iniciatīva (AGEDI), un to atbalstīja ar Blue Climate Solutions projekta līdzfinansējumu. Okeāna fonds, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP) caur GRID-Arendal, kas ievieš un izpilda Pasaules vides fonda Zilā meža projekts.

Pētījumā tika izmantotas esošās datu kopas un metodes, lai kvantitatīvi noteiktu un novērtētu zivju, vaļveidīgo, dugongu, jūras bruņurupuču un jūras putnu spēju uzglabāt un piesaistīt oglekli, kas apdzīvo AAE jūras vides daļu.

"Analīze ir pasaulē pirmais okeāna zilā oglekļa audits un politikas novērtējums valsts līmenī, un tas ļaus attiecīgajām politikas un pārvaldības struktūrām AAE novērtēt iespējas potenciālai okeāna zilā oglekļa politikas īstenošanai vietējā un valsts līmenī," saka. Ahmeds Abdulmuttalebs Baharons, AGEDI direktora pienākumu izpildītājs. "Šis darbs ir spēcīga atzīšana jūras dzīvības saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības potenciālam, kas tiek atzīts par svarīgu uz dabu balstītu risinājumu globālajām klimata problēmām," viņš piebilst.

Biomasas ogleklis ir viens no deviņi identificēti okeāna zilā oglekļa ceļi tādējādi jūras mugurkaulnieki var būt starpnieks oglekļa uzglabāšanā un sekvestrācijā.

AAE okeāna zilā oglekļa audits

Viens no AAE pētījuma mērķiem bija novērtēt jūras mugurkaulnieku biomasas oglekļa krājumus, koncentrējoties uz Abū Dabī emirātu, par kuru bija pieejami lielākā daļa iepriekš esošo datu.

Biomasas oglekļa uzglabāšanas potenciāls tika novērtēts divos veidos. Pirmkārt, zaudētais biomasas oglekļa uzglabāšanas potenciāls tika novērtēts, analizējot zivsaimniecības nozvejas datus. Otrkārt, pašreizējais biomasas oglekļa uzglabāšanas potenciāls (ti, biomasas oglekļa krājums) jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un jūras putniem tika novērtēts, analizējot pārpilnības datus. Tā kā analīzes laikā trūka datu par zivju daudzumu, zivis tika izslēgtas no biomasas oglekļa krājumu aplēsēm, taču šie dati būtu jāiekļauj turpmākajos pētījumos.

Pētījumā tika lēsts, ka 2018. gadā zvejniecības nozvejas dēļ tika zaudētas 532 tonnas biomasas oglekļa uzglabāšanas potenciāla. Tas ir gandrīz līdzvērtīgs pašreizējam aplēstajam 520 tonnām biomasas oglekļa krājumiem no jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un jūras putniem Abū Dabī emirātā.

Šo biomasas oglekļa krājumu veido dugongi (51%), jūras bruņurupuči (24%), delfīni (19%) un jūras putni (6%). No šajā pētījumā analizētajām 66 sugām (53 zvejniecības sugas, trīs jūras zīdītāju sugas, divas jūras bruņurupuču sugas un astoņas jūras putnu sugas) astoņām (12%) aizsardzības statuss ir neaizsargāts vai augstāks.

"Biomasas ogleklis — un okeāna zilais ogleklis kopumā — ir tikai viens no daudzajiem ekosistēmu pakalpojumiem, ko nodrošina šīs sugas, un tāpēc to nevajadzētu uzskatīt par izolētu vai citu saglabāšanas stratēģiju aizstājēju," saka Heidija Pīrsone, jūras zīdītāju eksperte no organizācijas. Aļaskas Dienvidaustrumu Universitāte un biomasas oglekļa pētījuma vadošais autors. 

"Jūras mugurkaulnieku biomasas oglekļa krājumu aizsardzība un uzlabošana, iespējams, var būt viena no daudzajām stratēģijām saglabāšanas plānošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai AAE," viņa piebilst.

"Rezultāti apstiprina vaļu un citu jūras dzīvnieku lielo ekoloģisko vērtību, lai palīdzētu mazināt klimatu," saka Marks Spaldings, The Ocean Foundation prezidents. "Ir ļoti svarīgi, lai globālā sabiedrība šos pierādījumus uzskatītu par daļu no saviem pastāvīgajiem centieniem pārvaldīt un atjaunot jūras dzīvi un risināt globālās klimata pārmaiņas," viņš piebilst.

Okeāna zilā oglekļa politikas novērtējums

Vēl viens projekta mērķis bija izpētīt okeāna zilā oglekļa dzīvotspēju kā politikas instrumentu jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības atbalstam un cīņai pret klimata pārmaiņām.

Pētījumā tika aptaujātas arī 28 piekrastes un jūras vides ieinteresētās personas, lai novērtētu zināšanas, attieksmi un uztveri par okeāna zilā oglekļa jēdzienu un tā nozīmi politikā. Politikas novērtējumā konstatēts, ka okeāna zilā oglekļa politikas piemērošanai ir būtiska politiska nozīme klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un zivsaimniecības pārvaldības jomās valsts, reģionālā un starptautiskā kontekstā.

"Lielākā daļa aptaujas dalībnieku piekrita, ka ir jāpalielina okeāna zilā oglekļa vērtības starptautiskā atzīšana un ka tā ir jāiekļauj saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijās," saka Stīvens Luts, GRID-Arendal zilās oglekļa eksperts un vadošais. politikas novērtējuma autors. "Neskatoties uz nepieciešamību samazināt oglekļa emisijas, šis pētījums apstiprina, ka jūras saglabāšana kā klimata mazināšanas stratēģija ir dzīvotspējīga, visticamāk tiks labi uztverta un tai ir liels potenciāls," viņš piebilst.

"Šie atklājumi ir pirmie šāda veida atklājumi pasaulē, un tie ievērojami veicina sarunas par okeāna saglabāšanu un pārvaldību klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā," saka Izabella Vanderbeka, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) jūras ekosistēmu eksperte.

"Okeāna zilais ogleklis var būt viena no datu kopas sastāvdaļām, ko izmanto klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju, ilgtspējīgas zivsaimniecības, saglabāšanas politikas un jūras telpiskās plānošanas izstrādē. Šis pētījums ievērojami mazina plaisu starp jūras saglabāšanu un klimata pārmaiņu politiku, un tas, iespējams, ir ļoti būtisks attiecībā uz darbībām okeānā, ko paredzēts apspriest šī gada Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konferencē novembrī, ”viņa piebilst.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Apvienoto Nāciju Organizācijas okeāna zinātnes desmitgade ilgtspējīgai attīstībai (2021–2030) gada decembrī, nodrošinās kopīgu sistēmu, lai nodrošinātu, ka okeānu zinātne var pilnībā atbalstīt valstu darbības, lai ilgtspējīgi pārvaldītu okeānus un jo īpaši sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2017. gadam.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar Stīvenu Lucu (GRID-Arendal): [e-pasts aizsargāts] vai Gabriels Grimsdičs (UNEP): [e-pasts aizsargāts] vai Isabelle Vanderbeck (UNEP): [e-pasts aizsargāts]