Pārstrādājamības iekļaušana dialogā par plastmasas piesārņojumu

Mēs, The Ocean Foundation, atzinīgi vērtējam neseno ziņojumu #breakfreefromplastic Kustība publicēts 2021. gada jūnijā, “Trūkst zīmes: korporatīvo viltus risinājumu atklāšana plastmasas piesārņojuma krīzei”.  

Un, lai gan mēs joprojām kopumā atbalstām centienus apsaimniekot plastmasas atkritumus, kas jau atrodas mūsu pludmalēs un okeānā, tostarp risinot jautājumus par atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, kā arī veicinot plastmasas patēriņa samazināšanu patērētājiem, ir vērts izpētīt, vai dažas konsorciju pieņemtās pieejas, uzņēmumi un bezpeļņas organizācijas patiešām ir “viltus risinājumi”.

Vairāk nekā 90% no visas plastmasas netiek pārstrādāti vai nevar tikt pārstrādāti. Tas ir pārāk sarežģīts un bieži vien pārāk pielāgots, lai veicinātu aprites ekonomiku. Ražotāji sajauc polimērus (kuriem ir daudz dažādu preparātu), piedevas (piemēram, liesmas slāpētājus), krāsvielas, līmvielas un citus materiālus, lai izgatavotu dažādus produktus un lietojumus vai vienkārši iekļautu reklāmas etiķetes. Tas ir novedis pie plastmasas piesārņojuma krīzes, ar kuru mēs šodien saskaramies, un problēma tikai pasliktināsies. ja vien mēs neplānojam savu nākotni

Dažus pēdējos gadus The Ocean Foundation's Plastmasas pārstrādes iniciatīva ir pacēlis karogu, lai atpazītu mūsu globālās plastmasas piesārņojuma problēmas trūkstošo daļu: Kā mēs vispār varam mainīt veidu, kā plastmasa tiek ražota? Kā mēs varam ietekmēt polimēru ķīmiju, lai tā tiktu pārveidota tā, lai tā būtu pārstrādājama? Pārveidojot, mēs norādām uz pašiem polimēriem — plastmasas izstrādājumu pamatelementiem, ko daudzi no mums izmanto ikdienas dzīvē.

Mūsu diskusijas ar potenciālajiem filantropiskajiem, bezpeļņas un korporatīvajiem partneriem ir pilnībā atspoguļojušas divus galvenos jautājumus, kas izvirzīti šajā revolucionārajā ziņojumā:

  1. “Ambīciju trūkums un alternatīvu produktu piegādes metožu prioritātes noteikšana sistēmiskā līmenī, kas ļautu ievērojami samazināt vienreiz lietojamās plastmasas izmantošanu; un  
  2. Pārmērīgs investīciju apjoms viltotos risinājumos un prioritāšu noteikšana kas ļauj uzņēmumiem turpināt ierasto biznesu, paļaujoties uz vienreiz lietojamo plastmasas iepakojumu.

Caur mūsu Plastmasas pārstrādes iniciatīva, mēs īstenosim zinātniski pamatotus valsts tiesību aktus plastmasas ražotājvalstīs, lai pieprasītu pašas plastmasas ķīmijas pārveidi, plastmasas izstrādājumu pārveidošanu un ierobežotu to, ko ražo no plastmasas. Mūsu iniciatīva virzīs šo nozari no sarežģītas, pielāgotas un piesārņojošas, lai padarītu plastmasu drošu, vienkāršu un standartizētu.

Gandrīz katrā sarunā ar potenciālo partneri mūsu pieeja ir apstiprināta kā reāls veids, kā ietekmēt sistēmiskas pārmaiņas.

Tomēr tajā pašā sarunā mēs izpaudām pazīstamo reakciju, ka esam priekšā savam laikam. Korporatīvā sabiedrība un daži filantropi iegulda uzkopšanā un atkritumu apsaimniekošanā – risinājumos, kas novirza slogu uz patērētāju uzvedību un neveiksmēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanā; un prom no sveķu un plastmasas izstrādājumu ražotājiem. Tas ir kā vainot autovadītājus un pilsētas, nevis naftas uzņēmumus un automašīnu ražotājus par oglekļa emisijām.  

Tādējādi dažām NVO kopienas daļām ir visas tiesības pieprasīt tiešus vienreizējās lietošanas plastmasas ražošanas un izmantošanas aizliegumus — mēs pat esam palīdzējuši izstrādāt dažus no šiem tiesību aktiem. Jo galu galā profilakse ir labākais līdzeklis. Mēs esam pārliecināti, ka varam turpināt šo profilaksi un pāriet tieši uz to, ko mēs ražojam un kāpēc. Mēs uzskatām, ka polimēru pārprojektēšana nav pārāk sarežģīta, ne pārāk tālā nākotnē, un patiesībā tas ir tas, ko vēlas klienti, un sabiedrībai ir nepieciešams, lai plastmasa būtu daļa no aprites ekonomikas. Mēs lepojamies ar to, ka esam priekšā nākamās paaudzes domāšanai, lai novērstu plastmasas piesārņojumu.

Mēs domājam, ka esam tieši laikā.

Trūkst zīmes uzsver, ka: “Procter & Gamble, Mondelez International, PepsiCo, Mars, Inc., The Coca-Cola Company, Nestlé un Unilever ir katra vadītāja vietā, pieņemot lēmumus, kuru rezultātā tiek laists tirgū plastmasas iepakojums. Šo uzņēmumu un to līdzinieku biznesa modeļi iepakotu preču nozarē ir vieni no galvenajiem plastmasas piesārņojuma cēloņiem un virzītājspēkiem… Šie septiņi uzņēmumi katru gadu gūst vairāk nekā 370 miljardus ASV dolāru ieņēmumus. Apsveriet iespējas, ja šie uzņēmumi sadarbotos, lai novirzītu līdzekļus reāliem, pārbaudītiem risinājumiem, nevis tērētu naudu mārketinga kampaņām un citiem traucēkļiem. (34. lpp.)

Mēs apzināmies, ka plastmasas izmantošanai sabiedrībai ir patiesa vērtība, lai gan plastmasa ir kaitīga tās ražošanā, lietošanā un iznīcināšanā. Mēs identificējam tos lietošanas veidus, kas ir visvērtīgākie, nepieciešami un izdevīgākie, un jautājam, kā tos izgudrot no jauna, lai tos varētu turpināt izmantot, nekaitējot cilvēku un vides veselībai.

Mēs identificēsim un attīstīsim oriģinālo zinātni.

Tuvākajā laikā Ocean Foundation fokuss ir likts uz vislabāko zinātnisko pamatu, lai informētu mūsu iniciatīvu. Mēs aktīvi meklējam zinātniskas partnerības, lai īstenotu šādus risinājumus. Kopā ar politikas veidotājiem, zinātniekiem un nozari mēs varam:

PĀRINŽENIERIS plastmasas ķīmija, lai samazinātu sarežģītību un toksicitāti, padarot plastmasu vienkāršāku un drošāku. Dažādi plastmasas izstrādājumi vai lietojumi izskalo ķimikālijas pārtikā vai dzērienos, ja tie tiek pakļauti karstumam vai aukstumam, ietekmējot cilvēkus, dzīvniekus un, iespējams, pat augus (iedomājieties, ka karstā automašīnā jūtat plastmasas gāzu smaku). Turklāt ir zināms, ka plastmasa ir “lipīga” un var kļūt par citu toksīnu, baktēriju un vīrusu vektoru. Un jauni pētījumi liecina, ka baktērijas var pārvietoties pāri okeānam ar plastmasas piesārņojumu peldošu pudeļu un jūras atkritumu veidā.

PĀRDOŠANA plastmasas izstrādājumi, lai samazinātu pielāgošanu, padarot plastmasu standartizētāku un vienkāršāku. Vairāk nekā 90% no visas plastmasas netiek pārstrādāti vai nevar tikt pārstrādāti. Tas ir pārāk sarežģīts un bieži vien pārāk pielāgots, lai veicinātu aprites ekonomiku. Ražotāji sajauc polimērus (kuriem ir vairāki preparāti), piedevas (piemēram, liesmas slāpētājus), krāsvielas, līmvielas un citus materiālus, lai izgatavotu dažādus produktus un lietojumus vai vienkārši iekļautu reklāmas etiķetes. Tas bieži nozīmē, ka produkti ir izgatavoti no dažādiem plastmasas plēves slāņiem, kas citādi pārstrādājamus produktus pārvērš nepārstrādājamos vienreizējās lietošanas piesārņojumos. Šīs sastāvdaļas un slāņus nevar viegli atdalīt.

PĀRDOMĀT ko mēs izgatavojam no plastmasas, izvēloties ierobežot plastmasas ražošanu tikai tās visaugstākajā un labākajā izmantošanā — padarot iespējamu slēgtu ciklu, atkārtoti izmantojot tos pašus izejmateriālus. Tiesību aktos tiks iezīmēta hierarhija, kas nosaka (1) izmantošanas veidus, kas ir visvērtīgākie, nepieciešami un izdevīgākie sabiedrībai, kuriem plastmasa ir drošākais, vispiemērotākais risinājums, kam ir īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi; 2) plastmasām, kurām ir viegli pieejamas (vai viegli projektējamas vai projektējamas) alternatīvas nomaināmai vai izvairāmai plastmasai; un (3) bezjēdzīga vai nevajadzīga plastmasa, kas jālikvidē.

Plastmasas atkritumu problēma tikai pieaug. Un, lai gan atkritumu apsaimniekošana un plastmasas izmantošanas samazināšana ir labi izstrādāti risinājumi, tie nav gluži sasniedzot atzīmi risinot lielāku un sarežģītāku jautājumu. Plastmasas, kādas tās ir, nav paredzētas maksimālai otrreizējai pārstrādei, taču, sadarbojoties un novirzot līdzekļus plastmasas pārstrādei, mēs varam turpināt izmantot produktus, kurus novērtējam un uz kuriem paļaujamies, drošākos un ilgtspējīgākos veidos. 

Pirms 50 gadiem neviens neparedzēja, ka plastmasas ražošana izraisīs globālu piesārņojumu un veselības krīzi, ar kuru mēs šodien saskaramies. Mums tagad ir iespēja plāno uz priekšu nākamajiem 50 ražošanas gadiem, taču tas prasīs ieguldījumus tālredzīgos modeļos, kas risina problēmu tās avotā: ķīmiskajā projektēšanā un ražošanas procesā.