Vai attēli var mainīties?

Zeme paceļas tālumā krasā kontrastā ar Mēnesi. Polārlācis, kas iesprūdis uz peldoša ledus pleķa. Eļļā apliets pelikāns.

Kas visiem šiem attēliem ir kopīgs? Katrs no tiem ir kalpojis kā seja vides kustībām.

Jūras saglabāšanas lielākais izaicinājums? Piekļuves trūkums un izpratnes trūkums par to, kas notiek zem ūdens. Fotogrāfija var mums atgādināt iemeslu, kāpēc mums visiem jāstrādā, lai saglabātu to, kas ir skaists.

Sanmigelas salā dreifē astoņkājis. c) Ričards Salass

Okeāna fondā mēs saprotam attēlu spēku. Mūs dibināja Volkots Henrijs, National Geographic fotogrāfs. Henrijs 2001. gadā izveidoja vietni Marine Photobank, kas nodrošina augstas kvalitātes attēlus par cilvēka ietekmi uz jūras vidi. Ideja radās, gadiem ilgi redzot attēlus, kas tika izmantoti bezpeļņas publikācijās, kuriem trūka spējas iedvesmot saglabāšanu.

Talantīgi fotogrāfi ir ļoti svarīgi, lai pastāstītu par to, kas notiek zem virsmas un kāpēc mums tā ir jāaizsargā.

Man bija īpašs prieks šonedēļ Santabarbarā pasēdēt kopā ar draugu, donoru un zemūdens fotogrāfu Ričardu Salasu.

Salas sāka savu fotogrāfa karjeru pēc tam, kad vidusskolas skolotājs viņu pavilka malā un lika viņam rīkoties. Kaut kas noklikšķināja, un viņš pārtrauca “tērēt laiku” un turpināja aizraušanos ar fotografēšanu.

Tikai koledžā viņš sāka iet zem ūdens, un viņš iemīlēja pasauli zem virsmas.

Pēc koledžas viņš vairāk nekā 30 gadus nodarbojās ar komerciālu fotogrāfiju. Viņa dzīve apgriezās kājām gaisā, kad viņa jaukajai sievai Rebekai (ar kuru arī man bija prieks satikties) 2004. gadā tika diagnosticēts vēzis. Viņas vadībā viņš atgriezās savā sen zaudētajā aizraušanā – zemūdens fotogrāfijā.

Ričards Salass un viņa sieva Rebeka, kas palīdzēja viņam atgriezties ūdenī.

Salas tagad ir izdevis zemūdens grāmatu triloģiju, kas ir pilna ar elpu aizraujošiem mūsu pasaules attēliem, kas paslēpti tieši zem virsmas. Ar savu meistarīgo gaismas pielietojumu viņš tver to radījumu personību, kas mums šķiet tik sveši. Viņš efektīvi izmanto savu fotogrāfiju, lai savienotu cilvēkus ar šīm radībām un radītu cieņas un atbildības sajūtu par viņu labklājību.

Salas dāsni ziedo 50% no grāmatu peļņas fondam The Ocean Foundation. Pērciet viņa grāmatas šeit.

-------------

Mīļākā lieta, ko fotografēt?

Mans ļoti mīļākais dzīvnieks, ko fotografēt, ir Stellera jūras lauva. Tie ir 700 mārciņu kucēni, kas nekad neatstāj jūs vienus. Viņu zinātkāre un rotaļīgums ir prieks un izaicinājums notvert, kamēr viņus visu laiku stumj un satver. Man patīk viņu sejas izteiksmes un milzīgās ziņkārīgās acis.

Rotaļīgs zvaigžņu jūras lauva pārbauda kameru. c) Ričards Salass 

Kura ir skaistākā būtne, ko esi nošāvis?

Manta stari ir vieni no graciozākajiem dzīvniekiem, ar kuriem man jebkad ir bijis tas gods dalīties ar okeānu. Daži no tiem ir 18 pēdas gari un sver 3600 mārciņas. Viņi slīd ar vieglumu, kā Marta Grehema dejo pa ūdeņainajām debesīm. Dažreiz cilvēks ir apstājies, lai paskatītos man acīs, un tas kļūst par garīgu pieredzi, vizuālu sarunu no vienas sugas uz otru.

Kāds dzīvnieks, kuru jūs vēl neesat redzējis un kuru vēlaties iemūžināt kamerā?

Man vēl ir jābūt kopā ar kuprvali un gaidu to dienu ar lielu nepacietību un satraukumu. Esmu dzirdējis viņu dziesmas un jutu, kā tās virmo cauri manam ķermenim, kas man bija tīrs prieks. Būt ūdenī ar kādu no šiem skaistajiem milžiem un nokļūt viņus nofotografēt ir mūža sapnis.

Kas tavuprāt veido labu fotogrāfiju?

Jebkurš attēls, kas skatītājā izraisa emocijas, ir labs.

Spāņu šalles nudibranch, tās nosaukums cēlies no peldēšanas stila, kas zinātniekiem atgādināja flamenko dejotāju valkātos šalles ar bārkstīm. c) Ričards Salass 

Ja tu varētu būt jebkurš dzīvnieks okeānā, kuru tu izvēlētos?

Es domāju, ka Orca valis būtu pats aizraujošākais. Viņi ir ļoti ģimeniski un ir jūras saimnieki. Viņi ir arī ļoti inteliģenti. Būtu jautri visiem dzīvot podā un peldēt pasaules okeānos kopā ar ģimeni un draugiem.

Vai jūs redzat kaut ko īpašu okeānā, kas jūs traucē?

Atkritumi vienmēr liek man nonākt garīgā astē, un dzīvnieki, kuriem mūsu atkritumi ir iesprūduši ap kaklu, kājām vai spurām. Redzot niršanas vietas, kurās es nirstu 70. gados, tagad izskatos tik bez dzīvības. Beigtu haizivju un citu dzīvnieku skats, kas noķerti izmestajos zvejas tīklos.

Kameras kautrīgs krabis slēpjas aiz brūnaļģes gabala. c) Ričards Salass 

Kādas bīstamas situācijas? Ir kādi smieklīgi?

Vienīgā bīstamā situācija, kurā esmu nonācis, bija atrasties 90 pēdu zem virsmas, regulējot savu aprīkojumu, un pēkšņi ar visu ķermeņa svaru trāpījis citam nirējam, kurš grimst pārāk ātri. Mums abiem viss bija kārtībā, kad es pārtraucu viņa nolaišanos. Mana pieredze ir tāda, ka visbīstamākie dzīvnieki zem ūdens ir cilvēki.

Smieklīgākā situācija ir vērot, kā mans dēls palēninājumā novelk spuras un “skraida” pa smilšaino jūras dibenu. Viņš izskatās tā, it kā viņš lēktu uz Mēness, un, redzot viņa rotaļīgo vieglumu un tīro prieku būt zem ūdens, es vienmēr smejos.

Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskaraties zem ūdens, salīdzinot ar fotografēšanu uz sauszemes?

Es nevaru tur lejā elpot, neņemot līdzi savu gaisa padevi, tāpēc es varu atrasties tikai noteiktu laiku, un tas vienmēr šķiet pārāk īss. Gaisma zem ūdens nokrīt ātrāk, tāpēc man tās jāienes vairāk. Sālsūdens un kameras elektronika noteikti nesajaucas. Siltuma uzturēšana 41 grāda ūdenī vienmēr ir izaicinājums, es nevaru vienkārši uzvilkt sporta kreklu. Vietas, kurās man patīk nirt, ir barības vielām bagātas un tik dzīvības pilnas, taču mīnuss ir ierobežota redzamība, kas ir pastāvīgs izaicinājums.

Nirējs peld blakus vaļhaizivīm. c) Ričards Salass