Mūsu komanda nesen devās uz Xcalak, Meksika kā daļa no The Ocean Foundation Zilās noturības iniciatīva (BRI). Kāpēc? Sasmērēt mūsu rokas un zābakus — burtiski — vienā no mūsu mangrovju audzēju atjaunošanas projektiem.

Iedomājieties vietu, kur mangroves spēcīgi pretojas okeāna brīzei, un otrs lielākais koraļļu rifs pasaulē – Mezoamerikas rifs – pasargā sabiedrību no Karību jūras uzplūdiem, veidojot Kkalakas nacionālo rifu parku. 

Tas ir Xcalak īsumā. Tropu svētnīca, kas atrodas piecu stundu attālumā no Kankūnas, bet pasaule prom no rosīgās tūristu skatuves.

Mezoamerikas rifs, kā redzams no Xcalak
Mezoamerikas rifs atrodas tieši pie krasta Kkalakā. Fotoattēlu kredīts: Emīlija Deivenporta

Diemžēl pat paradīze nav imūna pret klimata pārmaiņām un celtniecību. Xcalak mangrovju ekosistēma, kurā mīt četru veidu mangrovju audzēm, ir apdraudēta. Šeit parādās šis projekts. 

Dažu pēdējo gadu laikā esam sadarbojušies ar vietējo Xcalak kopienu Meksikā Dabas aizsargājamo teritoriju komisija (CONANP), Nacionālā Politehniskā institūta Pētniecības un padziļināto studiju centrs Meridā (CINVESTAV), Programma Mexicano del Carbono (PMC) un Meksikas Nacionālā autonomā universitāte (UNAM), lai šajā reģionā atjaunotu vairāk nekā 500 hektāru mangrovju.  

Šie piekrastes supervaroņi ir ne tikai skaisti; tiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Izmantojot procesu, ko sauc par oglekļa sekvestrāciju, tie aiztur oglekli no gaisa un bloķē to augsnē zem savām saknēm, kas ir svarīga zilā oglekļa cikla sastāvdaļa. 

Mangrovju iznīcināšana: Klimata pārmaiņu ietekmes liecinieki

Iebraucot pilsētā, bojājumi bija pamanāmi uzreiz. 

Ceļš ved pāri plašām dubļiem, kur kādreiz atradās mangrovju purvs. Diemžēl ceļa būvniecība izjauca dabisko jūras ūdens plūsmu caur mangrovju audzēm. Lai palielinātu ievainojumus, nesenās viesuļvētras ienesa vairāk nogulumu, vēl vairāk bloķējot ūdens plūsmu. Bez svaiga jūras ūdens, kas izskalotu sistēmu, stāvošajā ūdenī uzkrājas barības vielas, piesārņotāji un sāls, pārvēršot mangrovju purvus dubļu līdzenumos.

Šī vieta ir izmēģinājuma projekts pārējam Xcalak projektam — panākumi šeit paver ceļu darbam atlikušajos 500+ hektāros.

Mangrovju purva skats ar dronu
Vietā, kur kādreiz atradās mangrovju purvs, tagad stāv tukšs dubļu līdzenums. Fotoattēlu kredīts: Ben Scheelk

Sabiedrības sadarbība: panākumu atslēga mangrovju atjaunošanā

Mūsu pirmajā pilnajā dienā Xcalak mums bija iespēja redzēt, kā projekts virzās uz priekšu. Tas ir spilgts sadarbības un kopienas iesaistīšanas piemērs. 

Seminārā no rīta mēs dzirdējām par notiekošajām praktiskām apmācībām un sadarbību ar CONANP un pētniekiem CINVESTAV, atbalstot Xcalak vietējos iedzīvotājus, lai viņi būtu sava pagalma aizbildņi. 

Bruņoti ar lāpstām un zinātniskām zināšanām, viņi ne tikai attīra nogulumus un atjauno ūdens plūsmu uz mangrovju audzēm, bet arī uzrauga savas ekosistēmas veselību.

Viņi ir tik daudz uzzinājuši par to, kas dzīvo starp mangrovēm. Tajos ietilpst 16 putnu sugas (četras apdraudētas, viena apdraudēta), brieži, oceloti, pelēkā lapsa - pat jaguāri! Xcalak mangrovju audzēs ir burtiski pilna dzīvība.

Raugoties uz priekšu Xcalak nākotnes mangrovju atjaunošanai

Projektam turpinoties, nākamie soļi ir paplašināt rakšanu tuvējā lagūnā, ko ieskauj mangrovju audzēm, kurām izmisīgi nepieciešama lielāka ūdens plūsma. Galu galā rakšanas darbi savienos lagūnu ar dubļu līdzenumu, pa kuru pārbraucām ceļā uz pilsētu. Tas palīdzēs ūdenim plūst, kā tas kādreiz notika visā ekosistēmā.

Mūs iedvesmo kopienas centība, un nevaram vien sagaidīt, kad redzēsim mūsu nākamās vizītes laikā panākto progresu. 

Kopā mēs ne tikai atjaunojam mangrovju ekosistēmu. Mēs atjaunojam cerību uz gaišāku nākotni, pa vienam dubļainam zābakam.

Okeāna fonda darbinieki stāv dubļos, kur kādreiz atradās mangrovju audzes
Okeāna fonda darbinieki stāv līdz ceļiem dubļos, kur kādreiz atradās mangrovju audzes. Fotoattēlu kredīts: Fernando Bretos
Cilvēks uz laivas, kas valkā kreklā ar uzrakstu The Ocean Foundation