Dziļjūras ieguve — Klusā okeāna eksperiments

Kanādas kalnrūpniecības uzņēmums Nautilus Minerals Inc. ir apdraudējis savu reputāciju, uzsākot pasaulē pirmo dziļjūras ieguves (DSM) darbību. Bismarka jūra Papua-Jaungvinejā ir atzīmēta kā šīs bezprecedenta tehnoloģijas izmēģinājumu vieta. Daudzi citi uzņēmumi — no Japānas, Ķīnas, Korejas, Apvienotās Karalistes, Kanādas, ASV, Vācijas un Krievijas Federācijas — gaida, lai noskaidrotu, vai Nautilus var veiksmīgi nogādāt metālus no jūras dibena uz kausēšanas iekārtām, pirms paši ķeras pie tā. Viņi jau ir izņēmuši izpētes licences, kas aptver vairāk nekā 1.5 miljonus kvadrātkilometru Klusā okeāna jūras dibena. Turklāt izpētes licences tagad attiecas arī uz plašām Atlantijas okeāna un Indijas okeāna jūras dibena teritorijām.

Šī DSM izpētes neprāts notiek, ja nav reglamentējošo režīmu vai aizsargājamo teritoriju, lai aizsargātu unikālās un maz zināmās dziļjūras ekosistēmas, un bez jēgpilnas konsultācijas ar kopienām, kuras ietekmēs DSM. Turklāt ietekmes zinātniskā izpēte joprojām ir ārkārtīgi ierobežota un nesniedz pārliecību, ka tiks garantēta piekrastes kopienu un zivsaimniecības, no kurām tās ir atkarīgas, veselība.

Deep Sea Mining Campaign ir organizāciju un pilsoņu apvienība no Papua-Jaungvinejas, Austrālijas un Kanādas, kuras ir nobažījušās par DSM iespējamo ietekmi uz jūras un piekrastes ekosistēmām un kopienām. Kampaņas mērķis ir panākt brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu no skartajām kopienām un piesardzības principa piemērošanu.

Vienkārši sakot, mēs uzskatām, ka:

▪ Ietekmētās kopienas jāiesaista lēmumu pieņemšanā par to, vai ir jāturpina dziļjūras ieguve, un turklāt tās ir tiesības uzlikt veto ierosinātajām raktuvēm, un tas
▪ Neatkarīgi pārbaudīts pētījums jāveic, lai pierādītu, ka ne kopienas, ne ekosistēmas necietīs ilgtermiņa negatīvu ietekmi, pirms atļaušanas uzsākt ieguvi.

Uzņēmumi ir izrādījuši interesi par trim DSM formām – kobalta šķembu, polimetāla mezgliņu un jūras dibena masīvu sulfīdu atradņu ieguvi. Tas ir pēdējais, kas neapšaubāmi ir vispievilcīgākais kalnračiem (kas ir bagāts ar cinku, varu, sudrabu, zeltu, svinu un retzemju metāliem) un vispretrunīgākais. Jūras dibena masveida sulfīdu ieguve, visticamāk, nodarīs vislielāko kaitējumu videi un vislielākos veselības apdraudējumus piekrastes kopienām un ekosistēmām.

Jūras dibena masīvi sulfīdi veidojas ap hidrotermālajām atverēm – karstajiem avotiem, kas rodas zemūdens vulkānisko kalnu ķēdēs. Tūkstošiem gadu no ventilācijas atverēm ir izplūduši melni metālu sulfīdu mākoņi, sasēdušies milzīgos uzkalnos, kuru masa sasniedz pat miljonus tonnu.

ietekme
Kompānijai Nautilus Minerals ir piešķirta pasaulē pirmā licence dziļjūras raktuvju darbībai. Tā plāno iegūt zeltu un varu no jūras dibena masīvajiem sulfīdiem Bismarkas jūrā PNG. Solwara 1 raktuvju vieta atrodas aptuveni 50 km attālumā no Rabaulas pilsētas East New Britain un 30 km attālumā no Jaunīrijas provinces krasta. DSM kampaņa 2012. gada novembrī publicēja detalizētu okeanogrāfisko novērtējumu, kurā norādīts, ka piekrastes kopienas ir potenciāli pakļautas saindēšanās riskam ar smagajiem metāliem, jo ​​Solwara 1 vietā rodas straumes un straumes.[1]

Ļoti maz ir saprotams par katras atsevišķas dziļjūras mīnas iespējamo ietekmi, nemaz nerunājot par daudzo mīnu kumulatīvo ietekmi, kuras varētu izveidot. Apstākļi ap hidrotermālajām atverēm atšķiras no jebkur citur uz planētas, un tas ir radījis unikālas ekosistēmas. Daži zinātnieki uzskata, ka hidrotermālās atveres ir vieta, kur dzīvība pirmo reizi sākās uz Zemes. Ja tā, tad šīs vides un šīs ekosistēmas varētu sniegt ieskatu dzīvības evolūcijā. Mēs tik tikko sākam izprast dziļjūras ekosistēmas, kas aizņem vairāk nekā 90% no okeāna telpas.[2]

Katra kalnrūpniecības darbība tieši iznīcinātu tūkstošiem hidrotermālo atveru veidojumu un to unikālās ekosistēmas — ar ļoti reālu iespēju, ka sugas izmirs, pirms tās pat būs identificētas. Daudzi apgalvo, ka ventilācijas atveru iznīcināšana vien būtu pietiekams iemesls neapstiprināt DSM projektus. Taču pastāv papildu nopietni riski, piemēram, potenciālā metālu toksicitāte, kas var nonākt jūras barības ķēdēs.

Ir nepieciešami pētījumi un modelēšana, lai noteiktu, kādi metāli izdalīsies, kādās ķīmiskās formās tie būs sastopami, cik lielā mērā tie nonāks barības ķēdēs, cik piesārņotas būs jūras veltes, ko ēd vietējās kopienas, un kāda ir to ietekme. metāliem būs vietēja, valsts un reģionāla nozīme zivsaimniecībā.

Līdz tam laikam jāpiemēro piesardzīga pieeja, nosakot moratoriju dziļjūras derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei.

Sabiedrības balsis pret dziļjūras ieguvi
Pieaug aicinājums pārtraukt eksperimentālo jūras gultnes ieguvi Klusajā okeānā. Vietējās kopienas Papua-Jaungvinejā un Klusajā okeānā iebilst pret šo pierobežas nozari.[3] Tas ietvēra lūgumraksta iesniegšanu PNG valdībai ar vairāk nekā 24,000 4 parakstu, aicinot Klusā okeāna valdības pārtraukt eksperimentālo ieguvi jūras gultnē.[XNUMX]
Nekad agrāk PNG vēsturē attīstības priekšlikums nav izraisījis tik plašu pretestību – no vietējo kopienu pārstāvjiem, studentiem, baznīcu vadītājiem, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiķiem, valdības departamentu darbiniekiem un valstu un provinču parlamentāriešiem.

Klusā okeāna sievietes starptautiskajā Rio+20 konferencē Brazīlijā popularizēja vēstījumu “pārtraukt eksperimentālo jūras gultnes ieguvi”[5]. Atrodoties Jaunzēlandē, kopienas ir apvienojušās, lai cīnītos pret savu melno smilšu un dziļjūru ieguvi.[6]
2013. gada martā Klusā okeāna baznīcu konferences 10. Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, lai apturētu visa veida eksperimentālo ieguvi jūras gultnē Klusajā okeānā.[7]

Tomēr izpētes licences tiek izsniegtas biedējošā ātrumā. Ir jādzird vairāk balsu, lai DSM rēgs nekļūtu par realitāti.

Apvienojiet spēkus ar mums:
Pievienojieties Deep Sea Mining kampaņas e-sarakstam, nosūtot e-pastu uz: [e-pasts aizsargāts]. Lūdzu, informējiet mūs, ja jūs vai jūsu organizācija vēlaties ar mums sadarboties.

Vairāk informācijas:
Mūsu tīmekļa vietne: www.deepseaminingoutofourdepth.org
Kampaņas pārskati: http://www.deepseaminingoutofourdepth.org/report
Facebook: https://www.facebook.com/deepseaminingpacific
Twitter: https://twitter.com/NoDeepSeaMining
Youtube: http://youtube.com/StopDeepSeaMining

Norādes:
[1]Dr. Džons Luiks, "Nautilus projekta Solwara 1 ietekmes uz vidi paziņojuma fiziskais okeanogrāfiskais novērtējums — neatkarīgs pārskats", dziļjūras ieguves kampaņa http://www.deepseaminingoutofourdepth.org/report
[2] www.savethesea.org/STS%20ocean_facts.htm
[3] www.deepseaminingourofourdepth.org/community-testimonies
[4] www.deepseaminingoutofourdepth.org/tag/petition/
[5] Klusā okeāna NVO pastiprina okeānu kampaņu Rio+20, Island Business, 15. gada 2012. jūnijs,
www.deepseaminingoutofourdepth.org/pacific-ngos-step-up-oceans-campaign-at-rio20
[6] kasm.org; deepseaminingoutofourdepth.org/tag/new-zealand
[7] “Aicinājums veikt ietekmes izpēti”, Dawn Gibson, 11. gada 2013. marts, Fiji Times Online, www.fijitimes.com/story.aspx?id=227482

Dziļjūras ieguves kampaņa ir The Ocean Foundation projekts