Galvenās jaunākā IPCC ziņojuma atziņas

25. septembrī Klimata pārmaiņu starpvaldību padome publicēja savu "Īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā" (Okeāna un ledus ziņojums), lai ziņotu par novērotajām fiziskajām izmaiņām okeānā un saistītajās ekosistēmās. Lasiet mūsu paziņojumu presei šeit.

Visaptveroši un rūpīgi ziņojumi no zinātnieku aprindām ir nenovērtējami un sniedz būtisku informāciju par mūsu planētu un to, kas ir uz spēles. Okeāna un ledus ziņojums liecina, ka cilvēka darbības būtiski izjauc okeānu un jau ir izraisījušas neatgriezeniskas izmaiņas. Ziņojums mums arī atgādina par mūsu saistību ar okeānu. Okeāna fondā mēs zinām, ka mums visiem ir svarīgi ne tikai izprast pašreizējās problēmas ar okeānu, bet arī saprast, kā mēs katrs varam uzlabot okeāna veselību, izdarot apzinātu izvēli. Mēs visi šodien varam kaut ko darīt planētas labā! 

Šeit ir daži galvenie pārskati par okeānu un ledu. 

Pēkšņas pārmaiņas nākamajos 100 gados ir neizbēgamas cilvēka radīto oglekļa emisiju dēļ, kas jau ir nonākušas atmosfērā no automašīnām, lidmašīnām un rūpnīcām.

Kopš rūpnieciskās revolūcijas okeāns ir absorbējis vairāk nekā 90% no zemes sistēmā esošā liekā siltuma. Jau tagad būs vajadzīgi tūkstošiem gadu, līdz Antarktīdā atkal veidosies ledus, un ir skaidrs, ka palielināsies arī okeāna paskābināšanās, kas saasina klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes ekosistēmām.

Ja mēs nesamazināsim emisijas tagad, mūsu spēja pielāgoties turpmākajos scenārijos būs daudz vairāk kavēta. Izlasiet mūsu ceļvedi, lai samazinātu oglekļa pēdas nospiedumu ja vēlaties uzzināt vairāk un darīt savu daļu.

1.4 miljardi cilvēku pašlaik dzīvo reģionos, kurus tieši ietekmē mainīgo okeāna apstākļu riski un apdraudējumi, un tie būs spiesti pielāgoties.

1.9 miljardi cilvēku dzīvo 100 kilometru rādiusā no piekrastes līnijas (apmēram 28% no pasaules iedzīvotājiem), un krasti ir visblīvāk apdzīvotie reģioni uz Zemes. Šīm sabiedrībām arī turpmāk būs jāiegulda uz dabu balstītā buferizācijā, kā arī jāpadara uzbūvētā infrastruktūra izturīgāka. Arī piekrastes ekonomika tiek ietekmēta visās jomās — no tirdzniecības un transporta, pārtikas un ūdens apgādes, atjaunojamās enerģijas un daudz ko citu.

Mēs redzēsim ārkārtējus laikapstākļus nākamos 100 gadus.

Okeānam ir nozīmīga loma klimata un laikapstākļu regulēšanā, un ziņojumā tiek prognozētas papildu izmaiņas salīdzinājumā ar to, ko mēs jau piedzīvojam. Mēs sagaidīsim pastiprinātus jūras karstuma viļņus, vētras uzplūdus, ekstrēmus El Niño un La Niña notikumus, tropiskos ciklonus un savvaļas ugunsgrēkus.

Cilvēku infrastruktūra un iztikas līdzekļi tiks apdraudēti bez pielāgošanās.

Papildus ārkārtējiem laikapstākļiem sālsūdens ielaušanās un plūdi apdraud mūsu tīrā ūdens resursus un esošo piekrastes infrastruktūru. Mēs turpināsim piedzīvot zivju krājumu samazināšanos, un arī tūrisms un ceļošana būs ierobežota. Augsto kalnu apgabali būs jutīgāki pret zemes nogruvumiem, lavīnām un plūdiem, jo ​​nogāzes destabilizēsies.

Samazinot cilvēku nodarīto kaitējumu okeānam un kriosfērai, pasaules ekonomika varētu ietaupīt vairāk nekā triljonu dolāru gadā.

Tiek prognozēts, ka okeāna veselības stāvokļa pasliktināšanās līdz 428. gadam izmaksās 2050 miljardus ASV dolāru gadā un līdz 1.979. gadam pieaugs līdz 2100 triljoniem dolāru gadā. Ir maz nozaru vai uzbūvētas infrastruktūras, ko neietekmētu turpmākās izmaiņas.

Lietas attīstās ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš.

Pirms trīsdesmit gadiem IPCC publicēja savu pirmo ziņojumu, kurā tika pētīta okeāna un kriosfēra. Tādas norises kā novērotais jūras līmeņa paaugstināšanās nebija sagaidāmas tajā pašā gadsimtā, kurā tika ziņots sākotnējam ziņojumam, tomēr tās attīstās ātrāk, nekā prognozēts, kā arī okeāna siltuma uzņemšana.

Daudzām sugām draud ievērojama populācijas samazināšanās un izzušana.

Izmaiņas ekosistēmās, piemēram, okeāna paskābināšanās un jūras ledus zudums, ir izraisījušas dzīvnieku migrāciju un mijiedarbību ar savām ekosistēmām jaunos veidos, un ir novērots, ka tie izmanto jaunus pārtikas avotus. Pielāgošanās un saglabāšanas pasākumi no forelēm līdz pat koraļļiem noteiks daudzu sugu izdzīvošanu.

Valdībām ir jāsaglabā aktīva loma katastrofu risku samazināšanā.

Sākot ar globālu sadarbību un beidzot ar vietējiem risinājumiem, valdībām ir jāpalielina savi centieni panākt noturību, jābūt līderiem oglekļa emisiju samazināšanā un jāaizsargā vietējā vide, nevis jāturpina atļaut ekspluatāciju. Bez pastiprinātas vides regulēšanas cilvēkiem būs grūti pielāgoties zemes pārmaiņām.

Kūstošie ledāji augstkalnu apgabalos ietekmē ūdens resursus, tūrisma nozari un zemes stabilitāti.

Zemes sasilšana un ledāju pastāvīga kušana samazina ūdens avotu cilvēkiem, kuri no tā ir atkarīgi, gan dzeramajam ūdenim, gan lauksaimniecības atbalstam. Tas ietekmēs arī slēpošanas pilsētas, kas ir atkarīgas no tūrisma, jo īpaši tāpēc, ka lavīnas un zemes nogruvumi, visticamāk, kļūs biežāki.

Seku mazināšana ir lētāka nekā pielāgošanās, un, jo ilgāk gaidīsim, lai rīkoties, jo dārgāk būs abi.

Aizsargāt un saglabāt to, kas mums šobrīd ir, ir vieglāks un pieejamāks risinājums nekā pielāgoties turpmākajām izmaiņām pēc to rašanās. Piekrastes zilā oglekļa ekosistēmas, piemēram, mangrovju audzes, sāļie purvi un jūraszāles, var palīdzēt samazināt klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, sniedzot vairākus papildu ieguvumus. Mūsu piekrastes mitrāju atjaunošana un saglabāšana, dziļjūras ieguves aizliegšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir trīs veidi, kā mēs varam mainīt status quo. Ziņojumā arī secināts, ka visi pasākumi būs pieejamāki, jo ātrāk un vērienīgāk rīkosimies.

Lai piekļūtu pilnam pārskatam, dodieties uz https://www.ipcc.ch/srocc/home/.