Mācības par okeānu

Es izvēlējos stažēties The Ocean Foundation, jo es tik maz zināju par okeānu un tā daudzajām priekšrocībām. Es kopumā apzinājos okeānu nozīmi mūsu ekosistēmā un globālajā tirdzniecībā. Taču es ļoti maz zināju, kā cilvēka darbība ietekmē okeānus. Darba laikā TOF es uzzināju par daudzām problēmām, kas saistītas ar okeānu un dažādām organizācijām, kas cenšas palīdzēt.

Okeāna paskābināšanās un plastmasas piesārņojums

Es uzzināju par briesmām Okeāna skābināšana (OA), problēma, kas ir strauji pieaugusi kopš rūpnieciskās revolūcijas. OA izraisa oglekļa dioksīda molekulas, kas izšķīst okeānos, kā rezultātā veidojas skābe, kas ir kaitīga jūras dzīvībai. Šī parādība ir radījusi lielu kaitējumu jūras barības tīkliem un olbaltumvielu piegādei. Man arī izdevās pievienoties konferencei, kurā Toms Udals, vecākais senators no Ņūmeksikas, prezentēja savu Izvairieties no plastmasas piesārņojuma likuma. Šis likums aizliedz konkrētus vienreizējās lietošanas plastmasas priekšmetus, kas nav pārstrādājami, un liks iepakojuma konteineru ražotājiem izstrādāt, apsaimniekot un finansēt atkritumu un otrreizējās pārstrādes programmas.

Aizraušanās ar okeāna nākotni

Visvairāk man patika manā pieredzē iepazīt cilvēkus, kuri savu karjeru velta darbam ilgtspējīgas okeāna nākotnes labā. Papildus tam, ka uzzināju par viņu profesionālajiem pienākumiem un to, kādas bija viņu dienas birojā, man bija iespēja uzzināt par ceļiem, kas viņus noveda pie okeāna saglabāšanas karjeras.

Draudi un apziņa

Okeāns saskaras ar vairākiem ar cilvēku saistītiem draudiem. Šie draudi tikai kļūs smagāki, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un rūpniecības attīstību. Daži no šiem draudiem ietver okeāna paskābināšanos, plastmasas piesārņojumu vai mangrovju un jūras zāles zudumu. Tomēr ir viena problēma, kas tieši nekaitē okeānam. Šī problēma ir izpratnes trūkums par to, kas notiek ar mūsu okeāniem.

Apmēram desmit procenti cilvēku ir atkarīgi no okeāna kā ilgtspējīga uztura avota – tas ir aptuveni 870 miljoni cilvēku. Mēs esam no tā atkarīgi arī daudzās lietās, piemēram, medicīnā, klimata regulēšanā un pat atpūtā. Tomēr ne daudzi cilvēki to zina, jo viņus tieši neietekmē tās daudzās priekšrocības. Šī neziņa, manuprāt, ir tikpat postoša mūsu okeānam kā jebkura cita problēma, piemēram, okeāna paskābināšanās vai piesārņojums.

Bez izpratnes par mūsu okeāna priekšrocībām mēs nevarēsim mainīt problēmas, ar kurām saskaras mūsu okeāns. Dzīvojot DC, mēs pilnībā nenovērtējam priekšrocības, ko okeāns mums sniedz. Mēs, daži vairāk nekā citi, esam atkarīgi no okeāna. Bet diemžēl, tā kā okeāns nav mūsu pagalmā, mēs aizmirstam par tā labsajūtu. Mēs savā ikdienā neredzam okeānu, tāpēc nedomājam, ka tam tajā ir aktīva loma. Šī iemesla dēļ mēs aizmirstam rīkoties. Mēs aizmirstam padomāt, pirms savā iecienītākajā restorānā paņemam vienreiz lietojamu trauku. Mēs aizmirstam atkārtoti izmantot vai pārstrādāt savus plastmasas konteinerus. Un galu galā mēs ar savu nezināšanu neapzināti bojājam okeānu.