Okeāna noslēpumi

Okeānam ir noslēpums.

Man ir ļoti paveicies strādāt okeāna veselības jomā. Es uzaugu Anglijas piekrastes ciematā un daudz laika pavadīju, skatoties uz jūru, prātojot par tās noslēpumiem. Tagad es strādāju, lai tos saglabātu.

Okeāns, kā mēs zinām, ir ļoti svarīgs visai no skābekļa atkarīgajai dzīvībai, arī jums un man! Bet dzīvība ir svarīga arī okeānam. Okeāns ražo tik daudz skābekļa okeāna augu dēļ. Šie augi absorbē oglekļa dioksīdu (CO2), siltumnīcefekta gāzi, un pārvērš to cukuros un skābeklī, kas satur oglekli. Viņi ir klimata pārmaiņu varoņi! Tagad ir plaši atzīta okeāna dzīves nozīme klimata pārmaiņu palēnināšanā, ir pat termins: zilais ogleklis. Bet ir kāds noslēpums… Okeāna augi var uzņemt tikai tik daudz CO2, cik tie, un okeāni var uzkrāt tikai tik daudz oglekļa, cik viņi to uzglabā okeāna dzīvnieku dēļ.

Aprīlī Klusā okeāna salā Tongā man bija iespēja prezentēt šo noslēpumu konferencē “Vaļi mainīgajā okeānā”. Daudzās Klusā okeāna salās vaļi atbalsta plaukstošu tūrisma ekonomiku un ir kultūras ziņā nozīmīgi. Lai gan mēs esam pamatoti noraizējušies par klimata pārmaiņu ietekmi uz vaļiem, mums ir arī jāatzīst, ka vaļi var būt lielisks, liels sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām! Pateicoties savām dziļajām niršanām, milzīgajām migrācijām, ilgajam mūžam un lielajiem ķermeņiem, vaļiem ir milzīga loma šajā okeāna noslēpumā.

Pasaulē pirmais starptautiskaisvaļu poo diplomāti” Tongā, veicinot veselīgu vaļu populāciju vērtību globālo klimata pārmaiņu mazināšanā. LR: Phil Kline, The Ocean Foundation, Angela Martin, Blue Climate Solutions, Steven Lutz, GRID-Arendal.

Vaļi gan ļauj okeāna augiem piesaistīt CO2, gan arī palīdz uzglabāt oglekli okeānā. Pirmkārt, tie nodrošina būtiskas barības vielas, kas ļauj augt okeāna augiem. Vaļu kakas ir mēslojums, kas iznes barības vielas no dzīlēm, kur vaļi barojas, uz virsmu, kur augiem šīs barības vielas ir vajadzīgas fotosintēzei. Migrējošie vaļi arī nes sev līdzi barības vielas no ļoti produktīvām barošanās vietām un izdala tās vaļu vairošanās vietu ūdeņos, kuros trūkst barības vielu, tādējādi veicinot okeāna augu augšanu pāri okeānam.

Otrkārt, vaļi notur oglekli okeānā, ārpus atmosfēras, kur tas citādi varētu veicināt klimata pārmaiņas. Sīki okeāna augi ražo cukurus uz oglekļa bāzes, taču tiem ir ļoti īss kalpošanas laiks, tāpēc tie nevar uzglabāt oglekli. Kad tie mirst, liela daļa šī oglekļa izdalās virszemes ūdeņos, un to var pārvērst atpakaļ par CO2. No otras puses, vaļi var dzīvot vairāk nekā gadsimtu, pārtiekot no barības ķēdēm, kas sākas ar cukuriem šajos sīkajos augos, un uzkrājot oglekli savos milzīgajos ķermeņos. Kad vaļi mirst, dziļo okeānu dzīvība barojas ar to mirstīgajām atliekām, un ogleklis, kas agrāk tika uzglabāts vaļu ķermeņos, var iekļūt nogulumos. Kad ogleklis sasniedz dziļos okeāna nogulumus, tas tiek efektīvi bloķēts un tādējādi nespēj veicināt klimata pārmaiņas. Maz ticams, ka šis ogleklis atmosfērā atgriezīsies kā CO2, iespējams, tūkstošiem gadu.

Vai vaļu aizsardzība var būt daļa no klimata pārmaiņu risinājuma? Foto: Sylke Rohrlach, Flickr

Tā kā Klusā okeāna salas rada nelielu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas — mazāk nekā puse no 1 % Klusā okeāna salu valdībām, labklājības nodrošināšana un ieguldījums ekosistēmā, ko vaļi nodrošina kā oglekļa piesaistītāju, ir praktiska darbība, var palīdzēt novērst klimata pārmaiņu radītos draudus Klusā okeāna salu iedzīvotājiem, kultūrai un zemei. Daži tagad redz iespēju iekļaut vaļu aizsardzību savos ieguldījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un atbalstīt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDG) sasniegšanu gan attiecībā uz okeāna resursiem (SDG 14), gan arī darbība klimata pārmaiņu jomā (SDG 13).

Tongas kuprvaļus apdraud klimata pārmaiņas, taču tie var arī palīdzēt samazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Foto: Roderick Eime, Flickr

Vairākas Klusā okeāna salu valstis jau ir vadošās vaļu aizsardzībā, jo savos ūdeņos ir izsludinājušas vaļu rezervātus. Katru gadu Klusā okeāna salu ūdeņos socializējas, vairojas un dzemdējas milzīgi kuprvaļi. Šie vaļi izmanto migrācijas ceļus pa atklāto jūru, kur tie nav aizsargāti, lai nokļūtu savās barošanās vietās Antarktīdā. Šeit viņi var konkurēt ar zvejas kuģiem par savu galveno pārtikas avotu, krilu. Antarktikas krilu galvenokārt izmanto dzīvnieku barībā (akvakultūra, mājlopi, mājdzīvnieki) un zivju ēsmai.

Tā kā ANO šonedēļ rīko pirmo okeāna konferenci par SDG 14 un turpinās ANO process, lai izstrādātu juridisku nolīgumu par bioloģisko daudzveidību atklātā jūrā, es ceru uz atbalstu Klusā okeāna salām, lai tās sasniegtu to mērķus, lai atzītu, izprastu un nodrošinātu vaļu loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Šīs vadības priekšrocības gan vaļiem, gan Klusā okeāna salu iedzīvotājiem attieksies uz cilvēku un okeāna dzīvi visā pasaulē.

Bet okeāna noslēpums ir daudz dziļāks. Tas nav tikai vaļi!

Arvien vairāk pētījumu saista okeāna dzīvi ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas procesiem, kas ir būtiski okeāna oglekļa piesaistītājam un dzīvībai uz sauszemes, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņām. Zivis, bruņurupuči, haizivis, pat krabji! Visiem ir loma šajā sarežģītajā, mazpazīstamajā okeāna noslēpumā. Mēs tik tikko esam saskrāpējuši virsmu.

Astoņi mehānismi, caur kuriem okeāna dzīvnieki atbalsta okeāna oglekļa sūkni. Diagramma no Zivis Carbon ziņojums (Lutz and Martin 2014).

Angela Martin, projekta vadītāja, Blue Climate Solutions

Rakstnieks vēlas izteikt atzinību Fondam Pacifique un Kērtisa un Edītes Munsonu fondam par iespēju sagatavot ziņojumu par Klusā okeāna salu vaļiem un klimata pārmaiņām, kā arī kopā ar GEF/UNEP Zilo mežu projektu, kas atbalstīja Vaļu un mainīgā okeāna piedalīšanos. konference.

Noderīgas saites:
Lucs, S.; Mārtiņš, A. Zivju ogleklis: jūras mugurkaulnieku oglekļa pakalpojumu izpēte. 2014. GRID-Arendal
Mārtiņš, A; Baskājains N. Vaļi mainīgā klimatā. 2017. SPREP
www.bluecsolutions.org